Padziedāsim, māsiņas,
Pret tumsību, pret varu.
Kas konvenciju grib lauzt,
Tas lauž arī mūsu garu.
6. novembrī, pulksten 19.00, mēs sanāksim Doma laukumā — dziedāsim, kliegsim, stāvēsim kopā. Mēs nosargāsim Māti Latviju.
Māte Latvija redz mūs visus. Tā redz savas meitas ar zilumiem un tās, kuru dvēseles joprojām sāp. Tā redz dēlus, kas cenšas būt labāki par to, ko piedzīvoja bērnībā.
Tā redz vecmāmiņas, kuras klusēja piecdesmit gadus, jo “toreiz tā bija pieņemts”. Un redz visus, kurus mūsu politiķi vairs nevēlas aizsargāt.
Un mēs esam dusmīgi.
Mēs esam dusmīgi, jo valstij, kas stāsta par “vērtībām”, būtu jāsaprot, ka cilvēka aizsardzība ir visaugstākā vērtība. Un mēs esam dusmīgi, jo zinām: šodien šis lēmums ir par konvenciju, bet rīt tas var būt par jebkuru citu cilvēktiesību garantiju, kuru būs ērti “atcelt”.
Mēs sanāksim Doma laukumā, kur reiz skanēja dziesmas par brīvību, kur cilvēki skaļi un skaidri pacēla balsi par savām tiesībām. Tagad mēs celsim balsis par Latviju, kas stāv pret vardarbību, par valsti, kas stāv kopā ar mūsu cilvēkiem.